Starp vissmagākajām novērotajām magnētiskajām vētrām ir “Karintona notikums”, kas notika no 1859. gada 1. līdz 2. septembrim. Šī saules vētra radīja ievērojamas un redzamas sekas. Tā tika nosaukta britu astronomam Ričardam Karintonam, kurš novēroja neparasti spilgtu uzliesmojumu parādīšanos uz saules virsmas pirms vētras.
1859. gada saules vētras galvenie aspekti
Saules uzliesmojumu novērošana
1859. gada 1. septembrī Karintons novēroja ļoti spilgtus gaismas objektus uz Saules virsmas, kas patiesībā bija saules uzliesmojumi. Šie uzliesmojumi bija tik spilgti, ka tos varēja redzēt bez teleskopa izmantošanas.
Ietekme uz telegrāfa sistēmām
Visvairāk pamanāmās Karintona notikuma sekas piedzīvoja telegrāfa sistēmas Ziemeļamerikā un Eiropā, kur daudzas telegrāfa mašīnas atteicās darboties; dažas pat izsita dzirksteles, kas izraisīja ugunsgrēkus, bet citas deva elektriskus šokus operatoriem. Interesanti, ka pat pēc atslēgšanas no strāvas avotiem dažas telegrāfijas sistēmas turpināja darboties, pateicoties elektromotīvajām spēkiem, ko radīja ģeomagnētiskā aktivitāte.
Auroras redzamas zemos platuma grādos
Auroras tika novērotas vietās, kas bija tālu pāri to parastajiem polārajiem reģioniem. Karību salas, Havaju štats, dienvidu daļas ASV un Vidusjūras valstis ir starp redzamām auroru vietām. Dažās vietās šo parādību gaisma bija tik intensīva, ka cilvēki varēja lasīt avīzes ārā naktī, neizmantojot papildu apgaismojumu.
Ģeomagnētiskās turbulences visā pasaulē
Karintona notikuma rezultātā notika globālas ģeomagnētiskās traucējumi, ko raksturo ātras izmaiņas Zemes magnētiskajā laukā, kuras tika fiksētas ar ģeomagnētiskajiem mērītājiem – toreiz jauniem instrumentiem.
Karintona notikuma nozīme
Karintona notikums ir nozīmīgs, jo tas ilustrē, kā spēcīga saules aktivitāte var ietekmēt Zemes mūsdienu tehnoloģijas. Ja šāds notikums notiktu šodien, tas varētu būt daudz katastrofiskāks, ņemot vērā mūsu atkarību no elektroniskajām sistēmām un satelītiem, starp citiem. Tiek lēsts, ka radītie bojājumi varētu izmaksāt triljonus dolāru un radīt ilgtermiņa ietekmi uz globālo infrastruktūru.
1859. gada saules vētra jeb Karintona notikums sniedz piemēru par nepieciešamību labāk izprast kosmisko laiku un uzlabot mūsu tehnoloģiskās infrastruktūras noturību pret saules vētrām un līdzīgām kosmiskām parādībām.
Ko darīt šodien, ja notiktu saules vētra tik intensīva kā 1859. gadā?
Ja šodien notiktu saules vētra, līdzīga Karintona notikumam, tā varētu būt daudz sliktāka nekā tā, ko piedzīvoja 1859. gadā, ņemot vērā mūsu pieaugošo atkarību no modernām tehnoloģijām, kas ir jutīgas pret elektromagnētisko traucējumu. Galvenās ietekmētās jomas ir izklāstītas zemāk:
Elektroapgādes tīkli
Pastāv liels drauds elektroapgādes tīkliem, īpaši augstsprieguma transformatoriem, kuri var tikt nopietni bojāti vai pat iznīcināti ar inducētām ģeomagnētiskām strāvām. Tas var izraisīt plašas un ilgstošas elektroapgādes pārtraukumus, kas ietekmēs visu, sākot no mājām līdz rūpnieciskajām operācijām.
Komunikācija
Satellītu sistēmas, kas ir būtiskas GPS navigācijai, telekomunikācijām utt., var tikt traucētas vai neizdoties. Tas nopietni ietekmētu transportu, īpaši aviāciju, kur navigācija lielā mērā ir atkarīga no GPS.
Internets un tīkla infrastruktūra
Kaut arī daži svarīgi interneta mugurkaula segmenti ir izstrādāti, lai būtu izturīgi pret pārtraukumiem, ilgstoši elektroapgādes traucējumi un potenciālie bojājumi komunikāciju iekārtām var izraisīt nopietnus traucējumus interneta pakalpojumos.
Banku sistēma un finanses
Finanšu iestādes, sākot no bankomātiem līdz vērtspapīru biržām, cietīs lielus zaudējumus. Tās ir atkarīgas no elektrības un drošiem komunikācijas kanāliem savā ikdienas darbībā.
Transporta sistēmas
Bez gaisa transporta citi transporta veidi, piemēram, dzelzceļi un jūras transports, kuri vairāk paļaujas uz precīziem GPS signāliem, piedzīvos lielus traucējumus.
Ārkārtas un veselības pakalpojumi
Ārkārtas sistēmu traucējumi, kas paļaujas uz komunikācijas saitēm, un ilgstoša ģeneratoru izmantošana slimnīcās var ietekmēt medicīnisko aprūpi.
Ūdensapgāde un sanitārija
Šī situācija var izraisīt pārtraukumus elektrisko sūkņu sistēmu darbībā ūdensapgādē un notekūdeņu attīrīšanā.
Ņemot vērā šos iespējamos draudus, daudzas valdības un uzņēmumi kļūst izturīgāki pret kosmosa laikapstākļiem. Pasākumi ietver prognozēšanas spēju uzlabošanu, stiprākas infrastruktūras būvniecību, kā arī krīzes reaģēšanas plānu izstrādi, kas varētu samazināt smagas saules vētras ietekmi.