Attēlojiet pasauli, kurā neandertālieši izdzīvoja, nevis iznīka pirms aptuveni 40 000 gadiem—un ka viņi joprojām dzīvo blakus cilvēkiem šodien. Kā izskatītos mūsu sabiedrības? Kurš būtu dominējošā rase? Vai starp šiem diviem hominīdiem būtu harmonija vai konflikti? Ko varēja būt.
Neandertāliešu mantojums
Homo neanderthalensis bija mūsu tuvākie evolūcijas radinieki. Viņi dzīvoja Eiropā un daļās Āzijas simtiem tūkstošu gadu pirms pazuda. Šie hominīdi bija prasmīgi mednieki, kas veidoja rīkus un bija ar kompleksām sabiedrībām. Mūsdienu cilvēki (Homo sapiens), kas radās Āfrikā, izplatījās visā pasaulē un galu galā vai nu aizdzina, vai absorbēja populācijas, ar kurām viņi saskārās. Bet ko, ja neandertālieši nebūtu izmiruši?
Koeksistence un sociālā struktūra
Ja abas sugas joprojām pastāvētu, katrai būtu jāpierod pie otras klātbūtnes. Ar savu spēcīgo uzbūvi un pielāgojumiem aukstam laikam, neandertālieši varētu turpināt dominēt augstākajās platuma grādos un kalnu reģionos. Tajā pašā laikā mūsdienu cilvēki varētu plaukt dažādās citās vidēs, pateicoties savai lielākajai daudzveidībai.
Sociālā integrācija
Varētu būt arī sarežģītas sociālās struktūras, kas ietver abas grupas. Neandertālieši un mūsdienu cilvēki sākotnēji varētu būt uzturējuši lielāku atdalītību ģeogrāfiskās distances dēļ, bet laika gaitā neizbēgami sajaukušies. Starp viņiem notikusī krustošanās varētu pat novest pie fiziskiem sajaukumiem, kas radītu hibrīdus ar unikālām kognitīvām spējām.
Darba sadalījums
Iespējams, ka viņu muskuļu spēka dēļ neandertāliešu fiziskā izturība un izturība ļāva viņiem izcelties fiziski prasīgos darbos, piemēram, būvniecībā, ieguvē vai citās smagās nozarēs. Kamēr mūsdienu cilvēku radošums bija pazīstams, piemēram, zinātnē, šādi lomi nebūtu stingri sadalīti pa sugām, bet atkarīgi no individuālajām prasmēm.
Inteliģence un kognitīvās spējas
Atšķirt inteliģenci starp dažādām sugām ir izaicinoši. Šajā gadījumā situācija ir vēl sarežģītāka, jo abas grupas ir hominīdi ar lielām smadzenēm, kas parāda zināmu potenciālu inteliģencei, taču paliek neskaidrs, cik līdzīgas vai atšķirīgas šīs spējas bija praksē. Neandertālieši veidoja rīkus, kontrolēja uguni un iespējams, ka viņiem bija simboliskā domāšana, kā to norāda alu māksla un apbedīšanas prakses.
Mācīšanās un inovācija
Šādā pasaulē, kur abas sugas pastāvētu blakus, katra no tām gūtu labumu, mācoties no otras. Neandertāliešu praktiskās zināšanas par viņu vidi varētu tikt apvienotas ar mūsdienu cilvēku inovatīvām problēmu risināšanas prasmēm, radot jaunus veidus, kā darīt lietas. Šī dalīšanās varētu novest pie straujiem sasniegumiem dažādās jomās, sākot no medicīnas līdz tehnoloģijai.
Dominance un varas dinamika
Ir grūti prognozēt, kura suga varētu būt dominējoša, jo varētu būt vairāki dominances centri atkarībā no reģiona vai konteksta. Piemēram, neandertāliešiem varētu būt fiziskas priekšrocības pār mūsdienu cilvēkiem skarbos apstākļos, kamēr pēdējie varētu būt ietekmīgāki pateicoties pielāgojamībai un radošai domāšanai mērenos vai daudzveidīgos apstākļos. Beigās tas varētu ne tik ļoti būt atkarīgs no sugas piederības, lai gan tam būs kāda loma, tāpat kā individuālajām spējām vai ieguldījumiem sabiedrībā.
Konfliktu risināšana
Lai novērstu cīņas, abām sugām būtu jāizstrādā spēcīgas pārvaldes un konfliktu risināšanas sistēmas. Tās varētu nodrošināt godīgus lēmumus, izmantojot jauktus padomus vai citas pārvaldes institūcijas, kurās iekļauti pārstāvji no abām sugām. Sapratne varētu tikt veidota, izmantojot kultūras apmaiņas programmas, kopīgas izglītības iestādes un sadarbības projektus.
Kultūras ainava
Pasaulē ar neandertāliešiem kultūra būtu tik bagāta, dzīvīga un daudzveidīga. Abu sugu māksla, mūzika, literatūra un tradīcijas saplūstu kopā, veidojot skaistu cilvēka izpausmes gobelēnu.
Kultūras ieguldījumi
Neandertālieši nesīs savu unikālo skatījumu uz mākslu un zinātni, kamēr mūsdienu cilvēki dalīsies savējā. Būs festivāli, kas svinēs abu sugu mantojumu; muzeji, kas izrādīs mūsu kopējo vēsturi, kā arī kopīgi mākslinieciskie projekti un vēl daudz kas cits.
Valoda un komunikācija
Abas valodas varētu saplūst, radot bagātāku valodisko daudzveidību nekā jebkad agrāk uz zemes; tas varētu notikt, izmantojot krustošanos vai vienkārši mācoties viena otras valodas laika gaitā, kas novedīs pie labākas komunikācijas starp abām cilvēku grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams šodien, kad pārpratumi ir izplatīti trūkstošu pareizu līdzekļu dēļ, ar kuriem mēs varam viegli saprast viens otru, jo neviens no mums vēl nav pietiekami gatavs un spējīgs izpildīt šādas prasības, ja tās jebkad tiktu izvirzītas, kur slēpjas iespēja miera veidošanai ne tikai starp šīm kopienām, bet arī globāli.
Hipotētiska harmonija
Pat ja šī situācija ir pilnīgi hipotētiska, tā izceļ daudzveidības un sadarbības nozīmi. Dominance var būt atkarīga no situācijām, nevis no sugas, tāpēc ir jānovērtē kopdarbs, nevis konkurence, kur neandertāliešu un cilvēku līdzāspastāvēšana kļūst par ceļu uz savstarpēju mācīšanos, izmantojot stiprās puses, kas palielina noturību sabiedrībās, kuras vairāk raksturo dominēšana individuālā līmenī salīdzinājumā ar dažādām grupām vai indivīdiem vienā un tajā pašā kopienā, kas sevi nostāda kā uzvarētājus, kamēr citi paliek zaudētāji, tādējādi veicinot mierīgu līdzāspastāvēšanu ne tikai starp tiem, kas dzīvo blakus, bet arī pāri robežām, kur cilvēki satiekas, īpaši cilvēki no dažādām kultūrām, kuri nesaprot citu veidus, jo trūkst kopīgas izpratnes.