Aurora Borealis jeb Ziemeļu gaismas ir dabiskas gaismas parādības, kas redzamas nakts debesīs polārajos reģionos tuvu magnētiskajam polei. Šis skaistais skats ir radīts no daļiņām no saules vējiem (galvenokārt elektroniem un protonu) saduroties ar molekulām un atomiem Zemes atmosfērā, radot to mirdzumu.
Viss sākas, kad Saule izsūta daļiņas, ko sauc par saules vēju, kosmosā. Šīs daļiņas labāk iekļūst atmosfērā no poliem, kur magnētiskais lauks ir vājāks nekā citās Zemes daļās, līdz tās saduras ar skābekļa un slāpekļa atomiem augstās augstumos, tādējādi uzbudinot to molekulas, lai izstarotu krāsainas radiācijas, kuru krāsas atkarīgas no gāzes veida un augstuma, kur tas notiek; piemēram, skābeklis izstaro zaļu vai sarkanu gaismu, kamēr slāpeklis var radīt zilu vai violetu gaismu.
Aurora borealis ir visbiežāk sastopama ziemas mēnešos tādās vietās kā Skandināvija, Kanāda, Alaskā un Ziemeļkrievijā; tomēr reizēm to var redzēt pat tālāk uz dienvidiem, pateicoties ļoti spēcīgai saules radiācijai. Tā ir apbrīnojama parādība, kas bieži piesaista tūristus, kuri vēlas redzēt šo debesu skatu.
Vēl viena auroras forma, kas parādījās 2024. gada maijā, bija sarkanā aurora, taču tā bija intensīvāka nekā parasti, kas nozīmēja, ka to novēroja ārpus tās normālajām teritorijām, īpaši tālu uz dienvidiem. Sarkanais krāsa rodas, ja kāda no saules vēja daļiņām ir ļoti enerģiska vai arī notiek sadursmes ar skābekļa atomiem lielākos augstumos.
Ziemeļu gaismu izskats zemākā platumā
Ziemeļu gaismu izskats dienvidu platuma grādos parasti notiek intensīvas saules aktivitātes periodos, piemēram, liela saules vētras laikā. Šādas parādības var paplašināt Ziemeļu gaismu redzamību arī citās teritorijās, piemēram, dienvidu reģionos, kas ir ārpus normālajiem polārajiem apgabaliem. Tas ir ļoti reta iespēja novērot šo debesu parādību tik tālu uz dienvidiem.
Aurora Borealis krāsa
Aurora borealis krāsa ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp; gāzes veida Zemes atmosfērā, kas saduras ar saules vēju, augstuma, kur šāda sadursme notiek, un daļiņu enerģijas satura saules vējos. Tālāk izskaidrots, kā šie faktori ietekmē auroras krāsu:
Gāzes veids
Skābeklis
Sadursmes ar skābekļa atomiem augstumos starp 100 un 300 km izraisa zaļu gaismu, kas ir arī visbiežāk sastopamā auroras krāsa. Augstākos augstumos no apmēram 300 km uz augšu skābeklis var radīt sarkanu gaismu, taču tas notiek reti.
Slāpeklis
Interakcijas ar slāpekļa molekulām rezultējas zilos vai sarkanīgi violetos toņos. Kad ir iesaistītas ļoti enerģiskas saules vēja daļiņas, zila krāsa notiek biežāk.
Sadursmes Augstums
Atšķirīgas krāsas parādās dažādos augstumos, pateicoties atmosfēras spiediena un sastāva variācijām. Skābekļa zaļā krāsa visbiežāk parādās starp 100 km un 300 km, savukārt augstumos virs 300 km skābeklis var parādīt sarkanu krāsojumu. Slāpekļa zilā krāsa notiek vēl zemāk.
Daļiņu Enerģija
Caursitīgi jaudīgas daļiņas var iekļūt atmosfērā un sastapt molekulas zemākos augstumos, kas rada dažādas krāsas, kuras izskaidro dažādi sadursmju veidi.
Tas ir iemesls, kāpēc mēs redzam pārsteidzošu krāsu gammu laikā, kad notiek aurora, kas nozīmē, ka tas ir rezultāts sarežģītai mijiedarbībai starp saules vēju un Zemes atmosfēras slāņiem. Tāpēc ziemeļblāzma jeb ziemeļu gaismas ir gan skaistas, gan zinātniski pārsteidzošas.