Izglītotas prātas bieži vēlas uzzināt atšķirību starp līderi un priekšnieku. “Cilvēki jautā, kāda ir atšķirība starp līderi un priekšnieku. Līderis vada, bet priekšnieks spiež” (Roosevelt).
Varbūt jūs esat tikuši motivēti ar menedžeri, kurš ir gājis kopā ar jums cauri panākumu ceļam, vadot katru jūsu soli un iedvesmojot jūs būt visam, kas jūs varat būt. Roosevelts šo atšķirību ļoti labi izteica, sakot: “Cilvēki jautā, kāda ir atšķirība starp līderi un priekšnieku. Līderis vada, bet priekšnieks spiež.”
Ko Roosevelts domāja?
Šis citāts šķiet vienkāršs pirmajā mirklī, bet, ja mēs iedziļināmies, mēs atradīsim vairāk. Neatkarīgi no tā, vai runājam par viņa politisko karjeru, darbu saglabāšanā vai vienkārši piedzīvojumu dzīvesveidu, Roosevelts vienmēr tika uzskatīts par līderi. Tādējādi tiek uzsvērta nozīme, kāpēc vadošā pieeja ir labāka par cilvēku spiešanu.
Priekšnieks spiež
Padomājiet par uzraugiem, kuri uzskata savus darbiniekus vienkārši par instrumentiem, lai paveiktu darbu. Bieži vien viņi izsniedz rīkojumus, nevis sniedz vadlīnijas, stingri ievērojot noteikumus un koncentrējoties galvenokārt uz rezultātiem, uzņemoties personāla morāles rēķinu. Tas var radīt stresa gaisotni, kur radošums un inovācijas tiek aizstātas ar bailēm un paklausību.
Līderis vada
Tomēr ir arī citi līderu veidi – tie, kas iedvesmo komandas biedrus. Viņi katru dienu iet kopā ar viņiem, rādot, kā lietas jādara, lai sasniegtu izcilus rezultātus, novērtējot viņu viedokļus un ņemot vērā viņu vajadzības. Tas arī palīdz veidot attiecības, kas galu galā rada pozitīvu situāciju, kurā ikviens jūtas svarīgs, sniedzot ieguldījumu.
Mācības, ko varam mācīties
Līderi uzsver empātiju; viņi klausās citu viedokļos, lai veicinātu atsauksmes, kas palīdz attīstīt personīgo izaugsmi komandas biedru vidū. Tas ne tikai palielina morāli, bet arī uzlabo efektivitāti un lojalitāti.
Līderi vienkārši nesaka saviem padotajiem, ko darīt; drīzāk viņi rāda, kāpēc ir nepieciešams rīkoties noteiktos veidos. Tādējādi līderiem nevajadzētu tikai piedāvāt instrukcijas vai receptes, bet gan sniegt vīzijas, saskaņā ar kurām darbinieki iekļaujas savās aktivitātēs. Tas liek viņiem justies kā neatņemamai organizācijas daļai, tādējādi veicinot darba apmierinātību un palielinot produktivitāti.
Sadarbība ir atslēga. Līderi sadarbojas ar savām komandām, klausoties katra dalībnieka idejās. Kad tāda garša pastāv, ir vairāk iespēju labākiem risinājumiem un stiprākai komandas garai.
Līderis veido uzticību, radot drošu vidi risku uzņemšanai un kļūdu pieļaušanai. Tas ir pretstatā priekšniekiem, kuri var izmantot bailes kā rīku, lai uzlabotu sniegumu, izraisot augstu darbinieku maiņas līmeni, jo radošums tiek apspiests.
Domājiet par savu priekšnieku kā par seržantu, kurš pastāvīgi kliedz: “Dariet to! Dariet to! Kāpēc tas vēl nav izdarīts?” Bet, kad jūs domājat par savu līderi kā par pieredzējušu treneri vai mentoru, kurš saka lietas kā: “Nāciet, izdomāsim to kopā. Ko es varu darīt, lai palīdzētu jums gūt panākumus?” No vienas puses, pirmais scenārijs var novest pie uzdevumu izpildes īstermiņā; tomēr tas nenodrošina ilgtermiņa panākumus un apmierinātību, kā to dara otrais variants.
Secinājums
Teodora Rūzvelta vārdos, atšķirība starp līderi un priekšnieku ir nozīmīga un spēcīga. Līderi vada ar piemēru; viņi iedvesmo savus darbiniekus, strādājot blakus tiem, kamēr priekšnieki parasti vadā cilvēkus autokrātiskā veidā. Mēs varam izmantot šo citātu, kad orientējamies savās karjerās vai pat esam līderi paši, lai izstrādātu efektīvākas personāla politikas, balstoties uz cilvēcību, nevis iznīcinot indivīdus darba nolūkos vien.
“Vai jūs vadāt vai virzāt?”, uzdodiet sev jautājumu, nākamreiz, kad atradīsieties autoritātes pozīcijā, un atcerieties, ka līdzjūtība ir svarīga, lai jūs būtu ne tikai priekšnieks, bet arī patiesais līderis.